Kitija Kauliņa: plūdu gadījumā visi Latvijas ceļi ”aizpeldēs”!

Latvijā netiek pievērsta pietiekama vērība lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai, kā arī faktiski tiek ignorēta plūdu ceļu apzināšana un aprēķināšana, uzskata Kitija Kauliņa, kas jau vairākus gadus Norvēģijā strādā par vides inženieri.

”Šāds secinājums man ir radies, izpētot Latvijā spēkā esošos normatīvus. Piemēram, vai izstrādātais Latvijas Būvnormatīvs LBN 223-15 «Kanalizācijas būves» un LBN 224-15 «Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves» ir optimāls, ņemot vērā klimata izmaiņas? Nokrišņu daudzumam un intensitātei ir tendence pēdējā laikā palielināties. Un ir skaidrs, ka klimata izmaiņas skars arī Latviju, kas palielina nepieciešamību rast risinājumus neskaidrajiem jautājumiem par notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas uzlabošanu. Piemēram, šobrīd darbojošās kopējās kanalizācijas sistēmas noslogo ne tikai kolektorus, bet arī kanalizācijas attīrīšanas iekārtas. Latvijā ar steigu vajadzētu rast risinājumus fekālās kanalizācijas un lietus ūdens kanalizācijas atdalīšanai. 

Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā izbūvēti jauni ceļi un dzīvojamie rajoni, būtiski ir apzināt esošos plūdu ceļus, kā arī izpētīt ūdens tecēšanas virziena izmaiņas. Jāmeklē un, galvenais, jāatrod risinājums kā samazināt zaudējumus un ietekmi uz ceļa segumu plūdu laikā, kas iespējams, ja efektīgi sadarbojas divu zinātņu inženieri – ceļu projektētāji un UKT (ūdens un kanalizācijas) inženieri. Tikai kopīgiem spēkiem var rast risinājumu lietus ūdens novadīšanai no ceļa seguma un izpētīt plūdu ceļus..

Jau ilgus gadus strādājot Norvēģijā par vides inženieri, kur, kā zināms, lietus ūdeņu novadīšana un plūdu ceļu izpēte ir vitāli svarīgs jautājums, ņemot vērā klimatiskos apstākļus, esmu iemācījusies, cik svarīga ir šī sadarbība un cik būtiski ir izpētīt plūdu ceļus, veidot plūdu ceļu hidraulisko grafiku, kā arī veikt nepieciešamos aprēķinus, ņemot vērā klimata izmaiņas. Pēc šādas izpētes var veiksmīgāk aprēķināt paredzamo caurteku un lietus ūdens ārējās kanalizācijas nepieciešamo kapacitāti, ka arī rekonstruēt esošos tīklus, radot «drošus plūdu ceļus». 

Latvijā spēkā esošie būvnormatīvi jāpiemēro klimata izmaiņām 

 Latvijā lietus ūdens uztveršanas aku kapacitāte nav pietiekama, lai spētu uztvert lietus ūdeņus, kam pēdējā laikā ir tendence palielināties. Daudzas lietus uztvērējakas /smilšu ķērāji Latvijas pilsētās ir ar daudz mazāku diametru kā nepieciešams (diametru DN 400 mm,). Arī Latvijas būvnormatīvs LBN 223-15 «Kanalizācijas būves» punkts 90. paredz, ka «Lietusūdeņu uztveršanas akās nepieciešams 0,3 – 0,5 m dziļš padziļinājums nogulšņu uztveršanai. Pievienojot lietusūdeņu uztveršanas akas sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas ārējam inženiertīklam, lietusūdeņu uztveršanas akās jāparedz hidroslēgi», bet nav norādīts, kādam būtu jābūt lietus ūdens uztveršanas akas/smilšu ķērāja optimālajam iekšējam diametram DN un kā šis padziļinājums tiek aprēķināts. 

Nepietiekams lietus uztvērējaku diametrs un padziļinājums nogulšņu uztveršanai, ka arī nepietiekams lietus ūdens transportēšanas cauruļu diametrs un slīpums rada pārslodzi lietus ūdens uztveršanas un novadīšanas sistēmām, jo tās nespēj uzņemt pieplūstošo ūdens daudzumu, kā rezultātā akas pārplūst, kas atsaucas uz ceļu segumu. Ūdens atrod vienkāršāko veidu, kā turpināt savu ceļu. 

Tā, piemēram, Norvēģijas uzņēmums “Statens Vegvesen”, kas nodarbojas ar ceļu projektēšanu un uzturēšanu, ir izpētījis, ka optimālākais lietus ūdens uztvērējakas/smilšu ķērāja iekšējais diametrs ir DN 1000 mm un padziļinājums nogulšņu uztveršanai ir 1,0 m, rēķinot no izejošas caurules apakšas. 

Ir ļoti daudz un dažādi risinājumi, kas ļautu veiksmīgāk kontrolēt lietus ūdens pieplūdi kanalizācijas ārējam inženiertīklam, tādā veidā atvieglojot ceļu virsmas noslogojumu intensīvu nokrišņu un plūdu laikā.

Ūdens spēka ietekme uz drošību un izmaksām

Diskutējot ar inženieriem Latvijā par lietus ūdens uztveršanas un savākšanas sistēmām, nereti esmu dzirdējusi sakām, ka Latvijā jau nav kā Norvēģijā, tāpēc pie mums nevajag ne tāda apmēra caurules, nedz arī novadīšanas un lietus ūdens pieplūdes kontrolēšanas sistēmas. Diemžēl pēdējie notikumi norāda uz pretējo, kā rezultātā cilvēki tiek pakļauti nevajadzīgam riskam un finansiāliem zaudējumiem. 

Tieši tāpēc “droši plūdu ceļi” topošajiem inženieriem būtu jāievieš kā obligāts mācību priekšmets, kurā tiktu apmācīts par plūdu ceļiem un to apzināšanu, kā arī tādu lietu, ko sauc par kvalitātes kontroli un sadarbību ar citas zinātnes inženieriem. Savukārt Latvijas pašvaldībām būtu jārod finansējums esošās situācijas izpētei, veicot aprēķinus un rodot risinājumus, kā veiksmīgāk cīnīties ar pieaugošo ūdens daudzumu, kas rodas klimata izmaiņu rezultātā.


Citas ziņas