Briselē apspriež pārmērīgos darbspēka nodokļus Latvijā

Šodien un rīt Briselē notiek Eiropas ikgadējais Pretnabadzības forums. Tajā sapulcējušies vairāk kā 150 delegātu no visām Eiropas Savienības valstīm pārstāv organizācijas, kuras rūpējas par nabadzības samazināšanu. Viens no nabadzības veidiem, kas ir īpaši izplatīts Latvijā, ir strādājošo nabadzība, kura veidojas valsts netaisnīgas nodokļu politikas rezultātā. Vairumā ES valstu ar darbaspēka nodokli netiek aplikts atalgojums, kas nepieciešams strādājošam, lai tas varētu nodrošināt sev un ģimenes locekļiem ienākumus vismaz nabadzības slieksņa līmenī.  Latvijā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2015.gadā tas bija 318 eiro vienam cilvēkam. 

Pretnabadzības forumā no Latvijas piedalās Kaspars Riekstiņš (Neredzīgo biedrība), Zigrīda Priedeslaipa (EAPN-Latvia Balvu nodaļa), Marīte Rozentāle (“Aicinājums tev”) un Henriks Danusēvičs (Latvijas Tirgotāju asociācija), kurš ir arī Latvijas PretNabadzības tīkla nacionālais koordinators. Viņš uzsver: “Tas ir noziedzīgi, ja valsts iekasē nodokļus no ienākumiem, zemākiem par nabadzības slieksni, un nodokļu reformas rezultātā ieguvēji ir lielo algu saņēmēji. Neētisks ir valdības nodoms kaunināt uzņēmumus, kuros strādā darbinieki - mazo darba algu saņēmēji, bet vienlaikus nepazemināt nodokļu slogu šiem darba ņēmējiem. Tajā pašā laikā valsts iestāžu un uzņēmumu vadībai, kā arī dažāda līmeņa pilnvarniekiem tiek maksāts pat līdz vienam miljonam eiro gadā, piemērojot tādus pašus nodokļus kā nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Vairums ES valstīs, piemēram, Vācijā bagātie uzskata par godu un savu pienākumu maksāt paaugstinātus nodokļus lai neveidotos pārāk liela plaisa starp iedzīvotāju grupām un vairotos sociālais taisnīgums. Eurostat dati liecina, ka mūsu valstī trešdaļa iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas un Latvijā ir lielākā nevienlīdzība ienākumu sadalē ES.” 

LTA, kuras dalīborganizācijas nodarbina strādājošos profesijās, kurām tradicionāli atalgojums ir relatīvi zems, īpaši iestājas par darbaspēka nodokļu samazinājumu zemāk atalgotajiem. Tirgotāji uzskata, ka neapliekamam minimumam jābūt vienādam ar minimālo algu, bet tā ne mazākam par nabadzības slieksni. Jau 2004.gadā LTA vēlējās paaugstināt darba algas neapliekamo minimumu, kas tolaik bija 57 eiro. Latvijā 13 gadu laikā valdības ir spējušas to pacelt tikai par 3 (!) eiro. Arī pēc nodokļu reformas ieguvēji ir strādājošie ar augstiem ienākumiem. Savukārt darba devēji, kuri algo strādājošos ar zemiem ienākumiem, ir zaudētāji un ar 1.janvāri būs spiesti paaugstināt cenas vai atlaist darbiniekus, bet ļoti liela iespēja paliek trešajam variantam – slēgt uznēmumu. Pieredzējušais uzņēmējs Raimonds Nipers (LTA padomes loceklis) norāda, ka nodokļu refornas rezultātā reģionos var nākties likvidēt ap 20 000 uzņēmumu un bez darba var palikt aptuveni 60 000 iedzīvotāju.  

Pēc foruma Latvijas delegātiem notiks tikšanās (š.g.15.novembrī) ar Saeimas Sociālo lietu komitejas vadītāju Aiju barču, lai pārrunātu foruma atzinumus un sekmētu nabadzības novēršanai labvēlīgākas politikas realizēšanu Latvijā.


Darba birža