Lauksaimnieki iesnieguši pieteikumus kompensācijām par plūdos cietušajām platībām

Līdz 2.oktobrim lauksaimnieki, kuri saimnieko novados, kur izsludināta ārkārtas situācija, un kuru izaudzētā raža gāja bojā plūdos un lietavās, iesniedza pieteikumus Lauku atbalsta dienestam un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centram. Kopumā saņemti 2981 pieteikumi. Kompensācijai pieteiktas vairāk nekā 74,1 tūkstoši ha lielas zaudētās ražas platības, 2,9 tūkstoši ha lielas bojā gājušo ziemāju sējumu platības un 13,5 tūkstoši tonnas bojāta sagatavotā siena. 

Šobrīd aktīvi turpinās cietušo platību apsekošanas darbs. Plūdu teritoriju apsekošanā LAD izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas - dronus un satelītattēlus, lai samazinātu nepieciešamību fiziski apmeklēt visus cietušos laukus, kā arī varētu pārliecināties par situāciju vietās, kur ceļi ir grūti izbraucami un piekļuve pie laukiem ir stipri apgrūtināta. Izmantojot satelītattēlus, ir izveidota īpaša karte ar applūdušajām teritorijām novados, kuros ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. 

“Šis ir bijis smags posms lauksaimniekiem. Tas licis arī dienestam mobilizēt visus resursus, strādāt ar jaunu pieeju un rast citus risinājumus informācijas iegūšanai. Mūsdienu tehnoloģijas un tas, ka dienestā ir zinoši speciālisti, kas prot ar tām strādāt, ļauj mums apsekošanas darbu veikt ātri un efektīvi. Pārbaudes inspektori veic gan apsekojot laukus fiziskās kontrolēs, gan 40% gadījumu tiek izmantoti droni un satelītattēli. Jaunās tehnoloģijas ļāva dienestam redzēt objektīvu situāciju laukos, kuriem piekļūt nebija iespējams. Plānojam, ka līdz nākamās nedēļas sākumam apsekošanas darbs tiks pabeigts. 

Katra ārkārtas situācija liek domāt, kā turpmāk rīkoties efektīvāk, tāpēc informācijas sistēmā esam izstrādājuši jaunu ārkārtas situāciju moduli, kas līdzīgā gadījumā postījumu apmēru ļaus noteikt daudz ātrāk.

Vērtējot kopējo situāciju, var secināt, ka lauksaimnieki pārsvarā gadījumos ir bijuši godprātīgi un kompensācijai piesaka platības, kurās ražu nav bijis iespējams novākt. Laiks, kad lietavas un plūdi rimās, parādīja to, ka zemnieki atsauca pieteikumus un ražu centās novākt kaut nelielā platībā no visa lauka, ja vien tas bija iespējams,” situāciju raksturo dienesta direktore Anna Vītola-Helviga. 


Lauku ziņas