Darbinieku ekspektācijas pret darba devēju izaicinājumiem – kā savienot?

Darba devēju izaicinājumi pēdējā desmitgadē ir mainījušies, un lielai daļai situāciju, ar ko jāsaskaras darba tirgū, jārod unikāli risinājumi, jo nav precedentu, no kā mācīties. Pirmkārt, straujais darba tirgus mainīgums tehnoloģiju, ekonomiskās migrācijas, nodokļu politikas izmaiņu un citu faktoru ietekmē pieprasa zibenīgu reakciju, nepopulāru lēmumu pieņemšanu un spēju pielāgoties apstākļiem. Otrkārt, darba ņēmēju prasības, lai vispār apsvērtu sadarbību ar potenciālo darba devēju, aug līdzi izmaiņām un atkarībā no pārstāvētās paaudzes. Treškārt, situāciju ietekmē arī tādi faktori kā sabiedrības novecošanās, politiskās situācijas svārstības un citi jautājumi, kas turpmāk arvien biežāk nonāks uzņēmēju darba kārtībā. 


Ar izaicinājumiem, protams, saskaras abas puses, un tie īpaši izpaužas laikā, kad tiek īstenotas lielākas vai mazākas pārmaiņas biznesā, piemēram, tiek veikta tā restrukturizācija. “Aldaris” nesenā pagātnē ir gājis cauri šim procesam, un esam guvuši vairākas vērtīgas atziņas par jautājumiem, kas gan darba devējiem, gan ņēmējiem sniedz dziļāku izpratni vienam par otru, lai efektīvāk sasniegtu vienprātību un abas puses būtu apmierinātas. 


Ko vēlas darbinieki?


Cilvēku motivācija strādāt ir sarežģīts un daudzslāņains fenomens. Protams, primārais mērķis ir iztikas nodrošināšana, taču arvien lielāku lomu darba devēja izvēlē ieņem arī citi faktori. Ir svarīgi, kā alga tiek izmaksāta un kas taustāms un netaustāms nāk tai papildus. Arvien vairāk cilvēku Latvijā kļūst zinošāki un izprot, ka sociālās garantijas ilgtermiņā ir svarīgākas par īstermiņa materiālo ieguvumu, tomēr mēs vēl esam tikai ceļā uz pašsaprotamo – oficiālām un sociāli drošām darba attiecībām. Jā, aplokšņu algu esamība būtiski ietekmē uzņēmējus, kuri strādā caurskatāmi, taču prognozes rāda, ka tuvāko gadu laikā lielāku darba ņēmēju uzticību izpelnīsies tie komersanti, kuri īsteno atbildīgu biznesa praksi, – viņiem būs mazāks risks palikt vispār bez darbiniekiem.


Nemateriālie ieguvumi īpaši būtiski ir jaunākajai paaudzei, kas nopietni izvērtē personīgo labumu, izvēloties darbavietu. Liela nozīme ir arī uzņēmuma fiziskajai atrašanās vietai – potenciālie darbinieki nopietni izvērtē to, cik laika tiks pavadīts ceļā no/uz darbu, un ar transportu saistītos izdevumus. Līdz ar to darba devējam, domājot par rekrutāciju, jāfokusējas uz ģeogrāfiski tuvās vietās pieejamo darbaspēku vai arī jāizvērtē, kā motivēt cilvēkus pārvietoties ilgāk un dārgāk. 


Rekrutācija ir viens no aspektiem, otrs izaicinājums ir esošo darbinieku noturēšana. Proti, lai tas izdotos, darba devējam ir nepieciešams ieguldīt laiku un pūles darbinieku adaptācijas procesā, apmācībā un skaidrā karjeras vīzijas definēšanā. Mūsdienu darba ņēmējiem ir būtiska arī attīstība un dinamika, un pat tajā gadījumā, ja uzņēmuma pamatdarbība ir saistīta ar visai monotonu ražošanas procesu, darba devēja interesēs ir rast risinājumus, kas padara darba ikdienu krāsaināku un sekmē darbinieku izaugsmi. 


Ko vēlas darba devējs?


Darba devējs vēlas, lai viņa uzņēmumā strādā motivēti un lojāli darbinieki, ar kuriem kopā sasniegt izvirzītos mērķus. Taču situācija darba tirgū neatkarīgi no nozares patlaban ir viennozīmīga – ir izteikts kvalificētu un strādāt gribošu darbinieku trūkums, tas īpaši attiecināms uz amatiem ar specifiskām zināšanām. Šajā situācijā jāizmanto apgrieztā pieeja – nevis gaidīt, kad ideālie darbinieki atnāk paši, bet jāatrod risinājumi, kā palīdzēt cilvēkiem būt motivētiem un tādējādi pašiem uzlabot savu darba dzīves kvalitāti. 


Paralēli darbam ar cilvēkiem kā galveno jebkuras organizācijas vērtību uzņēmējiem noteikti nepieciešams domāt par nepārtrauktu ražošanas procesu uzlabošanu, efektivizēšanu un modernizēšanu, tostarp investējot esošo darbinieku attīstībā. Tādējādi ieguvēji ir visi – uzņēmums iegūst darbinieku, kurš kļūst daudzfunkcionāls un būs pieradis adaptēties situācijām arī nākotnē, savukārt darbinieks sajūt, ka par viņu rūpējas un viņš ir vērtība. Tas kopumā palīdz saglabāt augstu lojalitātes līmeni uzņēmumam. 


Kā būs turpmāk?


Ārējās vides izaicinājumi turpināsies, un daļa no tiem arī turpmāk būs pēkšņi un līdz šim nepieredzēti. Spēja sekot tirgus izmaiņām, adaptēties un mācīties būs noteicoša visiem darba tirgus dalībniekiem – gan darba devējiem, gan ņēmējiem, jo progress nevar notikt, ja par to rūpējas tikai viena komandas puse. 

Pēc piedzīvoto pārmaiņu posma “Aldarī” esam izdarījuši secinājumus, ko ražošanas uzņēmumi var darīt, lai ilgtermiņā būtu konkurētspējīgi darbinieku acīs. Primāri – uzlabot un modernizēt savu ražošanu, pārskatīt ikdienas procesus, padarot tos efektīvākus, lai varētu ieguldīt līdzekļus savu darbinieku attīstībā. Rezultātā tiks iegūti darbinieki, kuri var apkalpot nevis vienu, bet vairākas ražošanas iekārtas, un ieguvējas būs abas puses. Darbinieki būs spējīgi strādāt ar vairākām līnijām, jo, uzlabojoties tehnoloģijām, atbrīvojas darba laiks. Cilvēki kļūs daudzfunkcionāli un turpinās ražošanas procesā ieņemt galveno lomu, jo ražošanā nekādas tehnoloģijas nevar aizstāt cilvēka rokas un prātu. 


Lietotāju raksti