Ekobūvnieks: "Ieliekot mājai plastikāta logus, komplektā nopērkam pelējumu."

“Cilvēki savos mājokļos vēlas dzīvot komfortablāk, modernāk, ērtāk un arī lētāk, un, lai to īstenotu, neapdomīgi izmanto dažādus, modē nākušus, materiālus, piemēram,  privātmājas būvniecībai izmanto plēves, mājoklim liek blīvus  plastikāta logus. Diemžēl  cilvēki  nepadomā par to, kā šie materiāli ietekmēs mājokļa mikroklimatu – gaisa kvalitāti, attiecīgi arī iemītnieku pašsajūtu  un ilgākā laika periodā – veselību. Bet par to ir jādomā!,” uzsver ekobūvnieks Harijs Tučs.

Vairums cilvēku joprojām gan privātmājās, gan dzīvokļos liek blīvus plastikāta logus, un reti kurš aizdomājas par to, ka pēc tam mājās 

 vairs nebūs ventilācijas, nenotiks gaisa apmaiņa. No vienas puses - mērķis tiek sasniegts, mājoklī ir siltāk, taču dzīvot šādā mājā ir kā bundžā, jo nenotiek gaisa apmaiņa.  Ar laiku cilvēki pie tā pierod, taču šāds mikroklimats ir graujošs  veselībai, skābekļa trūkuma dēļ pietrūkst enerģijas,  pazeminās  kopējais veselības stāvoklis, imunitāte u.c. 

Ja mājā nav ventilācijas, gan ēkas konstrukcijās, gan iekštelpās uz virsmām kondensējas mitrums, un šādā vidē attīstās pelējuma senīte. Veidojas pelējums, un tas ir kaitīgs    cilvēku veselībai, piemēram, var veicināt alerģiskas saslimšanas. 

Turklāt mājoklī, kur ir paaugstināts mitrums, arī tad, ja gaisa temperatūra ir pietiekama, parasti ir drēgna sajūta. “Sanāk riņķa dancis – cilvēki liek plastikāta logus, lai mājās būtu komfortablāk, bet rezultātā nav ne komforta, ne gaisa,” uzsver Harijs Tučs.

 Mitrums un pelējums arī pamatīgi bojā ēkas konstrukcijas, un tad saimniekiem ir jārēķinās, ka agrāk vai vēlāk  būs nepieciešams dārgs remonts vai pat jābūvē jauna māja.

Ja privātmājā vai dzīvoklī ir paaugstināts mitrums un pelējums, vienkāršākais veids, kā to novērst, ir iekštelpās sienas "izšūt" ar kokšķiedras plātnēm, tās uzņems lieko mitrumu, kā arī telpās būs siltāk. Kokšķiedras plātnes var stiprināt pie jebkāda materiāla sienām un  pēc tam veidot jebkāda veida apdari, piemēram,  līmēt tapetes. Šāds risinājums arī neizmaksās pārāk dārgi  apmēram 5-10 eiro m2.

Ekobūvnieks iesaka ņemt vērā - ja mājas būvniecībai izmanto  modernos materiālus -  būvniecības plēves, blīvus būvmateriālus, piemēram, paneļus vai apmetumu, liek mājoklī plastikāta logus vai  izmanto   riģipsi, ar dabīgo ventilāciju būs krietni par maz. Šādā gadījumā mājā ir jāierīko piespiedu ventilācija, tikai tā varēs nodrošināt pilnvērtīgu gaisa apmaiņu.

Harijs Tučs gan novērojis pretējo - privātmāju saimnieki savās mājās ļoti reti ierīko  piespiedu ventilāciju. Mēģina izlīdzēties ar dabīgo. Līdz ar to, ietaupot uz ventilācijas rēķina, samaksā ar savu veselību.

Protams, saimniekiem ir savi argumenti. Piespiedu ventilācija ir dārga, privātmājai tā izmaksā aptuveni 7000 eiro, un ir maz ticams, ka tā jebkad atmaksāsies. Turklāt piespiedu ventilācijai ir diezgan augstas ekspluatācijas un apkopes izmaksas. 

Vēl jāņem vērā, ka piespiedu ventilācija, kā ikviena moderna iekārta,  pēc 10-15 gadiem būs morāli novecojusi.

Harijs Tučs uzsver: “Noziedzīgi ir, ja ar ventilāciju eksperimentē sabiedriskajās ēkās - skolās un bērnu dārzos, kur ikdienā uzturas bērni un jaunieši. Pašlaik intensīvi tiek renovētas padomju laikos būvētās skolu un bērnu dārzu ēkas, kurās savulaik izmantoja dabīgo ventilāciju. Ar vecajiem logiem pilnībā pietika,  lai nodrošinātu pilnvērtīgu gaisa apmaiņu, bet, ieliekot plastikāta logus, ventilācijas vairs nav. Un tad iedomājieties situāciju : 40 kvadrātmetru telpā, kur nav gaisa apmaiņas, spēlējas un skraida 20  mazuļi. Viens no tiem nošķaudās, un baciļus elpo visi. Kāds gan brīnums, ka, vecākiem aizvedot bērnu uz bērnu dārzu, mazais uzreiz ir slims!

Ekobūvnieks uzsver : ”Tāpēc, renovējot sabiedriskās ēkas, mainot logus, noteikti ir jāveic aprēķins - vai pēc renovācijas telpās būs pietiekama gaisa apmaiņa. Un, ja to nevarēs nodrošināt, jāizvēlas cits risinājums.

Saprotams, ka bērnu dārzos un skolās ir jāatrod risinājums, kā telpas padarīt siltākas. Tad, renovējot ēku, ir jāierīko piespiedu ventilācija, kas ir piemērota sabiedriskajām ēkām, vai arī, ja to nav iespējams izdarīt, var nomainīt tikai daļu logu vai arī remontēt vecos logus.

Kādi ir  risinājumi?

 Harijs Tučs ir pārliecināts -  privātmāju ir jābūvē tā, lai nebūtu nepieciešama piespiedu ventilācija. Īpaši, ja māja atrodas ārpus pilsētas, jāizmanto gaiss, kas ir aiz durvīm un logiem.

Latvijā arvien vairāk saimnieku izvēlas būvēt māju pēc senču tehnoloģijas, izmantojot tikai dažāda blīvuma kokmateriālu, un, protams, mājas būvniecībā neizmantojot plēves un piespiedu ventilāciju. 

Senāk gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu un sabiedriskajās ēkās izmantoja tikai dabīgo ventilāciju – pamatā gaisa apmaiņa bija caur ēkas konstrukcijām - logiem  un durvīm. Piemēram,  guļbaļķu ēkai ventilācija bija baļķu savienojuma vietās. Lai mājā  būtu silti, šīs vietas nodrīvēja ar sūnām, un pēc nepieciešamības drīvējumu atjaunoja. Šādā mājā bija izcili ekoloģisks un veselībai labvēlīgs mikroklimats.

Ekobūvnieks Harijs Tučs ir pārliecināts - saimnieks, būvējot mūsdienīgu privātmāju pēc senču tehnoloģijām, izmantojot būvniecībā vietējos resursus - kokmateriālu un darba spēku, var uzbūvēt sev ļoti energoefektīvu un ekoloģisku māju. Šādā veidā saimnieks arī apliecina, ka viņam ir svarīgi saglabāt Latvijas ekoloģiju un dot savu ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā. 

Lietotāju raksti