Aptauja: 79% skolēnu labprāt padziļināti apgūtu programmēšanu 3

Katrs devītais datorikas skolotājs vēlētos piedalīties kursos / semināros, kur būtu iespēja apgūt programmēšanas prasmes. Savukārt 79% skolotāju ir pārliecināti, ka papildu mācību materiāli skolēniem radītu vēlmi padziļināti apgūt programmēšanu, liecina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) veiktais pētījums. 

Aicināti novērtēt savu skolēnu vidējo informātikas un datorprasmju līmeni, 61% respondentu to novērtējuši kā vidēji augstu, bet 37% – kā vidēji zemu. Savukārt teju trešdaļa respondentu (32%) atzīst, ka lielākajai daļai skolēnu interesētu padziļinātāka šo priekšmetu apguve. Vienlaikus 60% aptaujas dalībnieku norāda, ka viņu skolās tiek organizētas fakultatīvās nodarbības, kur sīkāk māca informātiku un programmēšanu. 

“Jau šobrīd darba tirgū ir liels informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu deficīts. Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka darbaspēka ar augstāko izglītību dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģijas jomā pieprasījums 2022. gadā pārsniegs piedāvājumu par 33%. Ņemot vērā, ka šobrīd IKT studijas pabeidz ap 40%, bet darba tirgū nonāk pat vēl mazāk studijas uzsākušo, esam gandarīti par Valsts izglītības un satura centra izstrādāto jauno mācību satura projektu, kur atsevišķs virziens paredzēts tehnoloģijām. Esmu pārliecināta, ka jaunais mācību saturs palīdzēs skolēniem labāk sagatavoties studijām visdažādākajās jomās, tai skaitā IKT jomā,” uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

“Lielākā daļa informātikas skolotāju ir atzinuši, ka datorikas apguve pozitīvi ietekmē arī citu mācību priekšmetu apguvi. Datorika devusi ieguldījumu izglītojamo prasmju pilnveidošanā, kritiskās domāšanas veicināšanā jēgpilnai programmatūras un ierīču izmantošanai. Mūsdienās kritiski svarīgi, lai skolēni ievērotu digitālās drošības principus, kā arī nākotnes ekonomikas vārdā attīstītu loģisko un algoritmisko domāšanu,” akcentē Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Katra ceturtā skolotāja audzēknis ir piedalījies kādās programmēšanas sacensībās. Visbiežāk tā ir Latvijas informātikas olimpiāde, “Bebrs”, “CleverCode”, “Paskāla ritenis” u.c. Starp būtiskākajiem iemesliem, kāpēc skolēni nepiedalās šāda veida sacensībās, aptaujātie izceļ nepietiekamo skolēnu zināšanu līmeni (36%), skolēnu intereses un laika trūkumu – attiecīgi 20% un 19%.

Aptaujas rezultāti liecina, ka specializēti metodiskie materiāli, kur būtu iekļauti gan praktiski programmēšanas uzdevumi, gan arī to atrisinājumi, varētu dažādot datorikas / informātikas mācību saturu. Tāpat skolotāji uzsvēra nepieciešamību pēc mācību līdzekļa, kurā būtu iespējams apgūt dažādu programmēšanas valodu pamatus. 

“79% skolotāju ir pārliecināti, ka papildu mācību un informatīvie materiāli skolēniem radītu vēlmi iesaistīties programmēšanas fakultatīvajās nodarbībās, šobrīd sadarbībā ar mācībspēkiem un IKT nozares uzņēmumiem esam uzsākuši metodiskā materiāla izstrādi. Tas būs noderīgs palīgs skolēniem un skolotājiem, palīdzot apgūt programmēšanas pamatus, kā arī sagatavoties informātikas olimpiādēm. Tieši sekmīga piedalīšanās olimpiādē var būt labs solis tālākā karjerā, jo daļa skolēnu, pateicoties saviem rezultātiem, saņēmuši stipendiju un iespēju studēt pasaules prestižākajās universitātēs,” uzsver S. Bāliņa. 

Atbildot uz jautājumu, kas varētu motivēt skolotājus vairāk iesaistīt skolēnus ar informātiku / programmēšanu saistītās sacensībās, 28% norāda uz nepieciešamību dažādot mācību saturu, katrs ceturtais aptaujātais vēlētos saņemt lielāku atbalstu šādu sacensību rīkošanā. Skolotāji norāda, ka interaktīvu ar programmēšanu saistītu konkursu rīkošana, ekskursijas IKT nozares uzņēmumos un IKT speciālistu vieslekcijas skolās varētu piesaistīt skolēnus piedalīties programmēšanas sacensībās. Tāpat jau trešo mācību gadu skolās tiek mācīta datorika, jau no pirmās klases skolēniem attīstot algoritmisko domāšanu un veidojot priekšstatu par IKT profesijām.

Aptauju organizēja LIKTA sadarbībā ar izglītības projektu “Start IT”, Latvijas informātikas skolotāju asociāciju un Skolotajs.lv. Aptaujā piedalījās 225 informātikas un datorikas skolotāji no visas Latvijas.


Komentāri 3

thecucamberkick

Virsraksts maldinošs - pēc raksta, nevis 79% skolēnu, bet gan skolotāju ir pārliecināti, ka skolēni būtu ieinteresēti mācīties. Varbūt skolēnus papriekšu aptaujāt?

pirms mēneša, 2017.12.15 12:45

nazis.ass

Ja šobrīd IKT studijas pabeidz ap 40%, tad kāpēc vēl skolēnus mērķtiecīgi virzīt pretī neveiksmīgai profesijas izvēlei? Nav viegli izmācīties par programmētāju, par labu programmētāju vēl grūtāk un talantu vajag, ja labi skolotāji bijuši, bet tie skolotāji tādi paši kā sportā - izbijušie censoņi, neveiksminieki.

pirms mēneša, 2017.12.15 16:19

biedriba.latvija1918

Skaidrs, ka diena, ka programmētāji būs tikai 1 no 10000, parējie ies Maximā, vai ja paveiksies par testeriem. Skolas vienmēr gatavoja bērnus šodienai un vakardienai, rītdienai jādomā pašam. Programmēšana esot aizejošs vilciens. Labāk skolā gatavotu pamatus, kā saremontēt sev mašīnu, vai veikt dzīvokļa remontu. Vairāk izredžu iegūt darbu, bet lidināties mākoņos par prestīžām universitātēm ir vieglāk, jo atbildība nāks vēlāk. Gaišos prātus lielās programmētāju firmas izķer jau skolās solā, citi var iet universitātē ar ilūziju ka viņus paņems.

pirms mēneša, 2017.12.17 20:49

Interešu izglītība