Māris Nātra: Latvijā cilvēks nav prioritāte un arī veselības aprūpē ne, jo prioritāte ir birokrātija

Grundzāles pagasts Smiltenes novadā ir nomaļnieks, salīdzinot ar attālumu līdz novada centram -  Smiltenes pilsētai.


Tas nozīmē arī attālumu līdz Smiltenes poliklīnikai - tur strādājošajiem ārstiem speciālistiem un  laboratorijai gadījumos, kad pacientiem nepietiek ar Grundzāles ambulances sniegtajiem pakalpojumiem.


Kas notiks, kad ārsts aizies pensijā?

Labākā situācijā ir paša Grundzāles ciema iedzīvotāji, jo ciemam blakus ir Vidzemes šoseja. Pa to kursē gana daudz satiksmes autobusu, ja cilvēkam vajag nokļūt pie pilsētā strādājošajiem mediķiem un ja viņam nav savas automašīnas. Taču, piemēram, pagasta  nomaļo apdzīvoto vietu Vizlas un Aumeisteru iedzīvotāji ir savas dzīvesvietas ķīlnieki. Uz turieni autobusi kursē pāris reižu nedēļā,  uz vietas, kā Grundzālē, mediķu nav.   

“Tas tāpēc, ka Aumeisteros esam palikuši tik maz cilvēku,” nopūšas seniors Aldis Šūpulis. Agrāk reizi nedēļā, trešdienās, pacientus Aumeisteros pieņēmusi ģimenes ārste Elvīra Freiberga, taču kopš viņa reizi nedēļā pacientus pieņem arī Palsmanē, tā uz Aumeisteriem vairs  nebrauc.

“Ja kas notiek ar veselību, tad mums no Aumeisteriem jābrauc pie ģimenes ārstes uz Grundzāli, kur viņa pieņem pirmdienās un piektdienās. Tie ir kādi 14  kilometri. Bez mašīnas neiztikt,” stāsta A. Šūpulis. Seniors novērtē to, ka katru darba dienu Grundzāles ambulancē pacientus pieņem ambulatorās aprūpes ārsta palīgs feldšere Māra Ziemiņa. Vietējie iedzīvotāji viņu mīļi dēvē par Mārīti, slavē kā gudru, zinošu mediķi ar lielu stāžu un bažījas, kas notiks tad, kad viņu feldšerīte aizies pelnītajā pensijā. Ārsta palīgs laukos var daudz ko, piemēram, veikt injekcijas, pārsiešanas, pielikt pie intravenozās sistēmas, izrakstīt to medikamentu receptes, kas nav kompensējamo zāļu sarakstā, izrakstīt darbnespējas lapu.

Pacienti aizdomājas arī par to, ka tuvu pirmspensijas vecumam ir ģimenes ārste E. Freiberga, kuras prakse ir trijos Smiltenes novada pagastos. Viņa nedēļā divas dienas pieņem pacientus Grundzālē, vienu dienu - Palsmanē, vienu - Bilskas pagasta Mēros, bet viena diena ir dokumentu kārtošanai, arī mājas vīzītēm. Turklāt slimniekiem jārēķinās ar rindu. Piemēram, Palsmanē vizītē pie ģimenes ārstes ir jāpierakstās, un rinda jau ir gandrīz mēnesi uz priekšu, stāsta palsmanieši. Labi, ka katru darba dienu var tikt uz pieņemšanu pie ambulatorās aprūpes māsas Indras Antēnas.

Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece priecājas, ka vispār izdevās pierunāt ārsti E. Freibergu atvērt savu ģimenes ārsta praksi arī Palsmanē pēc tam, kad mūžībā aizgāja palsmaniešu ilggadējā dakterīte Alla Grīnberga. Taču pagasta pārvaldniece arī aizdomājas par to, kas notiks, kad ārste E. Freiberga aizies pensijā. 

“Palsmanē vienam pašvaldības dzīvoklim ir dienesta dzīvokļa statuss, ja tiešām pienāks brīdis, kad vajadzēs jaunu ģimenes ārstu. Kā pie tāda speciālista tikt, laukos ir liela, satraucoša problēma, un ne  tikai laukos. Arī Smiltenē ir ārsti pirmspensijas vecumā,” ar bažām par nākotni domā T. Podniece.

 

Uz ārsta kabinetu – rinda

Jau tagad ir grundzālieši, kuru ģimenes ārsti ir ar prakses vietu Smiltenē. Tādu izvēli izdarījusi, piemēram, Grundzāles pagasta viensētas “Stirnas” saimniece Silga Lūse un pierakstījusi pie ģimenes ārstes Smiltenē arī savus trīs bērnus. “Tas tāpēc, ka daktere Freiberga mazus bērnus neņem, viņa nav pediatre. Protams, braukšana uz Smilteni pie ārsta prasa laiku. Arī pacientu Smiltenē pie ģimenes ārsta ir vairāk. Ir jāpierakstās rindā un jāgaida,” stāsta Silga.

Tāpat rindā jāgaidot, lai tiktu uz konsultāciju pie Smiltenes poliklīnikas ārstiem speciālistiem. Lauciniekiem tas nozīmē vēl vienu braucienu uz Smilteni pēc tam, kad ir saņemts ģimenes ārsta nosūtījums pie ārsta speciālista, jo tajā pašā dienā pie speciālista klāt netikt, pieredzē dalās Silga Lūse. Tā bijis, kad viņas dēlam pēc peldbaseina apmeklējuma aizkritušas ausis un sācis sāpēt kakls. Smiltenes poliklīnikas reģistratūrā pieraksts pie otolaringologa (“lora” jeb ausu, kakla un deguna ārsta) vispirms piedāvāts pēc divām nedēļām, bet, kad Silga iebildusi, ka problēma taču ir mazam bērnam un vai tik ilgi viņš var gaidīt, tad rindā atrasts “robs” pēc pāris dienām. 

Jāpiebilst, ka “lors” nav tiešās pieejamības speciālists. Tas nozīmē, ka, lai saņemtu valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai diagnostisko izmeklējumu, maksājot tikai pacienta iemaksu, vispirms nepieciešams ģimenes ārsta vai cita ārsta speciālista nosūtījums, tāpēc jātiek pie ģimenes ārsta, kur arī ir rindas.

“Tāda gaidīšana rindā jau ir problēma ne tikai lauciniekiem. Tāpat ir arī pilsētniekiem,” piebilst S. Lūse.


Kaites ievelkas; ārstēšana un atveseļošanās sarežģītāka 

Taču ne jau pieraksts pie “lora” vai ķirurga ir tā lielākā bēda, norāda Grundzāles feldšere Māra Ziemiņa.  Tas, ko pieredzes bagātā ilggadējā mediķe atzīst par šobrīd lielāko problēmu veselības aprūpē, ir garās rindas pie šaurāka profila speciālistiem, piemēram, traumatologa, alergologa, gastroenterologa,  dermatologa, lai saņemtu valsts apmaksātu konsultāciju, un arī pat mēnešiem garās rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem (datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, sonogrāfiju).

“Ja ir lielas rindas un ja pacients savlaicīgi netiek pie speciālista un uz izmeklējumiem, viņa kaites ievelkas - neatkarīgi no tā, vai pacients dzīvo pilsētā vai laukos,” uzsver M. Ziemiņa.

Mediķe ir gandarīta, ka vismaz attiecībā uz onkoloģiskajām saslimšanām Latvijā ir stājies spēkā  “zaļais koridors” - noteikumi, kas paplašina to pacientu loku, kuriem aizdomu gadījumā par onkoloģisku saslimšanu diagnostika un ārstēšana tiek uzsākta paātrinātā kārtībā ārpus pacientu kvotām. Vienlaikus tiek paplašināts arī ārstu speciālistu loks, kuri ir tiesīgi nosūtīt pacientu prioritārai onkoloģisko slimību diagnostikai. Tādējādi tiks atvieglots pacienta ceļš līdz izmeklējumu veikšanai un paātrinātas diagnozes noteikšanai. 

Tāpat par problēmu veselības aprūpes sistēmā M. Ziemiņa nosauc  pacientu veselības aprūpi mājās pēc operācijas vai pārciestas slimības. Šonedēļ mediķei Grundzālē bija pat divas šādas vizītes pie seniorēm, kuras abas pēc operācijas guļ mājās ar kājas apakšstilba lūzumu un kurām ir nepieciešama veselības aprūpe (pārsiešana) dzīvesvietā. Vienam mediķim (ārsta palīgam) laukos, pat neraugoties uz pašvaldības palīdzību ar transportu, fiziski nav laika sniegt šādu pakalpojumu, ja tas nepieciešams vairākas reizes dienā un daudziem pacientiem.

“Vienu pacienti no mūsu pagasta, kuru divas reizes dienā vajadzēja pielikt pie sistēmas, palaimējās ielikt pēdējā brīvā gultā “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā”. Tagad visas 10 gultas tur ir pilnas,” stāsta M. Ziemiņa. Feldšere ļoti atzinīgi vērtē to, ka pašvaldība savā uzņēmumā “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” iestājās par 10 sociālās (faktiski medicīniskās) aprūpes gultu saglabāšanu, lai iedzīvotājiem būtu vismaz īslaicīga aprūpe pēc smagām saslimšanām, traumām un operācijām.

Tāpat viņa uzteic Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu, kas ir labi sakārtots, un teic paldies arī pašvaldībai par atbalstu ambulances darbā.


Ilgais ceļš no slimnīcas mājup

Lai izveidotu iedzīvotājiem draudzīgu veselības aprūpes sistēmu Latvijā, valdībai nav no jauna jāizgudro ritenis. Eksperti jau atzinuši, ka viens no nozīmīgākajiem primārās veselības aprūpes kvalitātes rādītājiem ir šās aprūpes speciālistu pieejamība. To raksturo finansiālā pieejamība, fiziskā pieejamība (sasniedzamība), veselības aprūpes sistēmas piemērotība dažādām situācijām un tās spēja reaģēt uz atšķirīgām sabiedrības prasībām. Latvijā par šo tēmu ir veikti vairāki nopietni pētījumi, tomēr nav vienota, vispusīga pētījuma, kas atbildētu uz jautājumu, kā primāro veselības aprūpi padarīt pieņemamāku un saprotamāku pacientam, aptverot un analizējot šo jomu plašāk.  

Portālā www.ziemellatvija sarīkotā aptauja atklāj, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kuri pat nezina reālo situāciju laukos, jo uz jautājumu “Vai laukos iedzīvotājiem medicīniskie pakalpojumi ir pieejami?” vairākums respondentu (121) atbildējis - “jā, nesūdzos” un tikai 21 atbildējis - “jā, ierobežotā apjomā”.

Tikmēr, gaidot pieņemšanu pie ārsta, nākas dzirdēt pacientu stāstus no sērijas “acīmredzamais - neticamais”, kā, piemēram, kāda Bilskas pagasta iedzīvotāja stāstu par to, kā viņu šovasar augustā ātrie aizveduši uz Vidzemes slimnīcu, tur uzņemšanas nodaļā nolemts, ka stacionēšana nav nepieciešama un vīrietis izlikts uz ielas bez naudas kabatā. Radus un draugus nav izdevies sazvanīt, un vīrietis kājām aizgājis no Valmieras līdz Mēriem (arī nostopēt automašīnas nav izdevies), nakti pārlaižot netālu no balto gaļas lopu ganībām Valmieras ceļa malā.

Viedoklis

Māris Nātra, Valkā praktizējošs ģimenes ārsts, viens no aktīvākajiem veselības aprūpes sistēmas kritizētājiem: 

- Latvijā cilvēks nav prioritāte un arī veselības aprūpē ne, jo prioritāte ir birokrātija. Tai vienkāršāk ir visus veselības aprūpes pakalpojumus maksimāli centralizēt, izliekoties, ka laukos cilvēki nedzīvo, neslimo un  viņiem ārstu palīdzība nav nepieciešama. Valkā ķirurgs, otorinolaringologs pieņem vienu reizi mēnesī( !!), pie acu ārsta rindā jāgaida vairāk kā mēnesi, uz ultrasonogrāfisko izmeklēšanu vairāk nekā trīs nedēļas un tamlīdzīgi. Lauku cilvēkam elementāri medicīnas pakalpojumi kļūst par luksus pasākumu vai arī, lai tos saņemtu, jādodas labākajā gadījumā 50-80 kilometrus (Valkas novadā) tālu un jāmaksā no savas kabatas lielas summas maksas speciālistiem, jo kvotas beigušās.

Uzskatu, ka šogad notikušais streiks ir ģimenes ārstu sasniegums. Ārsti ir parādījuši apņēmību un izturējuši gan aktīvā streika nedēļas, gan pēc tam sāktā “lēnā streika” mēnešus. Tas liecina, ka situācija veselības aprūpē ir dziļas krīzes līmenī. Turklāt streiks bija svarīgs ne tikai ārstiem, bet arī pacientiem, jo cīnījāmies par labākiem darba apstākļiem tuvākā un tālākā nākotnē. Tas, vai turpmāk spēsim veikt mums uzliktos pienākumus, būs atkarīgs no tā, kā valdība skatīsies uz  medicīnas nozari, turklāt ne tikai reformu, bet arī finansējuma ziņā. Ja tas tiks piešķirts un prioritāte būs ne tikai vārdos, bet arī darbos, tad ir cerība, ka mēs lēnām varētu no šīs nopietnās krīzes izkļūt. Mutiskie solījumi parāda, ka virzība notiek, bet pagaidām ir tikai solījumi. Pašreiz no valdības redzam apstiprinājumu finansējuma palielināšanai. Nākamais solis ir Saeima, kas apstiprina budžetu, savukārt tālāk būtiski, kā Veselības ministrija šo finansējumu sadalīs. Spiediens uz valdību un ministriju tika panākts, bet rīcība joprojām ir negribīga, gausa un iedzīvotājus maldinoša. Veselības ministrija joprojām cer, ka varēs ģimenes ārstus savaldīt un  izrīkot tāpat kā agrāk.

  • IEDZĪVOTĀJU APTAUJA

20171112-0752-m.jpg

20171018-0648-a.jpg

Aktuāli